******

tās nodevības ķerts
tu spļaudams ugunī
sadedzini Mannu
Remarku Ziedoni
Salti zilganām
ievainota vilka acīm
rijīgi ķer ik vārdu
Marksa Kapitālā
Hitlera Mein Kampf
aiz rūgtuma aizsitusies rīkle
izmisīgi rīta gaisu kampj
visi pasaules spoguļi zīlē
cik briesmonis briesmīgs
kuru jaunavu sūtīt
tumšajā pilsētas asfaltu mežā mīlēt
ar sudraba dunci indētu nelaimi kaut
tad varbūt reiz
būs viņam tā pilsēta
iela nams
ap namu balta sēta
vārtos stāvēs
meitene rokas mitrās
dvielī slaucīdama
un lūpas bez skaņas čukstēs
beidzot tu esi mājās mīļais
kritīs no ābelēm āboli
dievi dejos viņos