Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēc lietus

domas bija pazudušas
slēpās
nostūros drūmos
krūmos
parkos zem soliņiem
zaga putnu dziesmām vārdus
šūpojās mīlētāju elsās
bet ļaudis melsa
esot Īrijā
zemenes lasot
bet varbūt citur kaut kur
tik daudz taču debess pušu
kas viņas šeit tur
tukšums nepiepildīts
spīts
sieviete pieradināta
(pie plīts)
karš Sīrijā
varbūt radiosēta
kā sunim ,kas žogam lec pāri
zelta būris kanārijputniņam aklam
gulta izgulēta
viss taču sen līdz kaklam
arī tā dīvainā roze
bez kāta
kas smaržo tik kāri
kā doma par tevi
neremdināta
nu viņas kā lāses no dušas
lido man sejā
izmirkušas
noskumušas
atgriežas kā bites skrejā
pazīstamas
mīļas
bet ne manas
kā lietus, ko klusībā lūdzu
kad slāpis biju es gana
tagad tas straumēm lijis
viss kā nebijis bijis
siltums purpursarkans
dvēselē silda un skan
iesūcies katrā šūnā
ar mani runā
runā
runā
runā
Viedokļi par dzejoli
 forma1961  2013-07-21 11:09 
Ļoti labs.
 vakarveejsh  2013-07-21 13:04 
Tāda kā palēnināti uzņemta filma [kadrs minūtē] un tad parādīta normālā ātrumā.
Enciklopēdisks vai?
 markeess  2013-07-22 01:55 
kautkur ir ilgas ...
patika .
 klusaisMiileetaajs  2013-07-22 08:56 
Kaut kā nepieleca. Kauns, ka nepiespiedu sevi, jo ļoti iespējams, ka kāds pasaulē
atzīts kritiķis šo atzīs par šedevru un komisija dzejolim piešķirs Puliciera balvu.
 baalzams  2013-07-22 13:54 
vai domas beidzot atradās?:)
 laukroze  2013-07-22 23:00 
patika..galvenais, ka runā..;)
 skabarga  2013-07-24 16:30 
Labs. :)
 elle_errante  2013-07-24 21:11 
Jauki,ka pamodies.:)
 assortina  2013-07-25 00:20 
Ļoti labs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?