Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pēc lietus
domas bija pazudušas
slēpās nostūros drūmos krūmos parkos zem soliņiem zaga putnu dziesmām vārdus šūpojās mīlētāju elsās bet ļaudis melsa esot Īrijā zemenes lasot bet varbūt citur kaut kur tik daudz taču debess pušu kas viņas šeit tur tukšums nepiepildīts spīts sieviete pieradināta (pie plīts) karš Sīrijā varbūt radiosēta kā sunim ,kas žogam lec pāri zelta būris kanārijputniņam aklam gulta izgulēta viss taču sen līdz kaklam arī tā dīvainā roze bez kāta kas smaržo tik kāri kā doma par tevi neremdināta nu viņas kā lāses no dušas lido man sejā izmirkušas noskumušas atgriežas kā bites skrejā pazīstamas mīļas bet ne manas kā lietus, ko klusībā lūdzu kad slāpis biju es gana tagad tas straumēm lijis viss kā nebijis bijis siltums purpursarkans dvēselē silda un skan iesūcies katrā šūnā ar mani runā runā runā runā
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|