Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
un tā...vasara....
Es ieritinos tev klēpī
Kad esmu izstaigājusi svešus parkus Tu apskauj mani cieši Kā savas mājas. Un es tev rakstu uz rūtiņu lapas. Es sēdēju ar viņiem pie lakotiem galdiem Pie Daugavas malām Uz betona plāksnēm Un dīvāniem brūniem Un zem telšu zilajiem stūriem Es teicu, Ka man viņi patīk Ka es Varbūt Pat viņus mīlu Bet viņi nebija tas vilciens Kurš ātri braucot Parauj sev līdzi. Es tikai spēlēju greizsirdības kalabas Kad viņi mīlēja citas Un man likās Ka es viņus mīlu No tā man vienmēr sametās slikti Tie ir tie svešie parki Tu zini. Kad esmu izstaigājusi svešus parkus Es ieritinos tev klēpī Tas ir kā atgriezties mājās Kad esi mājas meklējis citur. Es viņus nemīlu Es viņus nejūtu Es viņiem negribu pieskarties Es viņiem negribu pieglausties Es negribu ar viņiem pirkt svaigus tomātus Un taisīt idilles brokastis. Es gribu viņus pazīt kā cilvēkus Kā savas pasaules vajadzīgos parkus Es negribu viņus pazīt kā tevi. Es gribu ietērpties tavos rūtainajos kreklos. Tie bija sveši parki. Esmu tavas mājas Un tu mans ābeļdārzs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|