tikai nejust tevi sev blakus...

kaazu kleitaa skeersoju ozolu aleju,
tie apvij manus plecus,
sargaa no veeja un tava
nolaadeetaa skatiena...
kaa melnais bruninieks
tu steidzies peec manis,
lai notvertu un ieliktu mani
savaa kabataa...
kaa aiz resteem
es buutu tur,
es nespeetu izvairiities
no taviem pretiigiem pieskarieniem,
no taviem bezgarshigiem skuupstiem...
manu praatu aiznemtu doma
kaa aibeegtu no tevis
no tavaam rupjajaam rokaam....
ozolu alejas gals
ir mans gals...
aiz ozolu alejas seko
milziigs uudens plashums...
labaak iegrimstu
zilajos vilnjos...
bet tikai nejust tevi sev blakus....