pietiks

Man nevajag Malibu karstās smiltis
skatu no Eifeļa torņa
zilzaļu lagūnu
palmas un kūstošu milzīgu sauli
briļļu brūnajos stiklos
lidostas kņadu
pārvērstu
baltajā mākoņu valūtā
nevajag ātrgaitas šoseju švīkas
acu zīlītēs melnās
ādas koferus piebāztus pilnus
smejoša tukšuma
salkana komforta rāmī

jāatver logs
lai būtu ko elpot

pietika ar pašaustu segu
sasildot tikko dzimušus sapņus
melleņu tēju
un glāstu
kas aizslauka bijušās drumslas
no kādreiz lepna un glazēta trauka

pietiks ar sveci
vakarā vēlā
lai varam saskatīt
sauli un smiltis no Malibu puses
viens otrā