Pēcpapardes

Pār vienu kārti pārmestas.
Žūst trejdeviņas ādas.
To starpā arī tavējā..
Bet varbūt man vien rādās ?

Ir tāda gluda, spīdīga
Un burzīta mazliet.
Kad reiz es tevi satikšu,
Tad jautāšu- kā iet ?

Vai pāri acīm novilka?
Vai ģērēja ar sāli?
Tu jaunā ādā ietērpta,
Man teiksi- sūda brālis!

Kad vajadzēja spodrināt,
Ar skūpstiem noklāt veco,
Tu mežos citas medīji
Un negrasījies precēt.

Tu pats pār kārti pārmetams
Ar savām lepnām čībām.
Mums tusiņš šeit nu noslēdzies
Un vari kost sev ribās.