Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ādams un Ieva (uzlabota versija)
Ādams, klejodams Ēdenes pļavā
Prātoja, kāpēc tik dumji Pasaule smaida, bites dūc kļavā Bet viņam tik vientuļi, skumji Apžēlojās dieviņš par cilvēku Un, kamēr šis paēnā snauda Radīja sievieti, skaistu un gribētu Uz zemes lai prieks ir bauda Beidzās Ādama mierīgie laiki Ieva šo dresē un dzenā Jāmazgā rokas un jānoskuj vaigi - Ak, kur mana brīvība senā! -Izlaizi bļodu un sagādā malku Nekrāc un nekasies miegā Solīdu skatu un leksiku smalku Pie būdas nečurā sniegā -Modernu frizūru, modernu pozu Un nevis „pa suniskam” stumdi Vakaros lasi man dzeju vai prozu Un neaiztiec muciņas spundi Tālākās takās nu medīt iet Ādams Vēlāk un vēlāk nāk mājās Šņaukādamies un asaras bērdams Žēlojas - tulznas šim kājās Ieva tai laikā tik skandālus rīko -Vecais, kur blandies tik vēlu? Šķiet, pēc svešiem dārgumiem tīko Postīdams ģimenes tēlu! Ādams nu mežā uz aitādas snauž Lai izbēgtu Ievas stibas Līdz pamodās naktī – kāds viņu grauž? Nē, Ieva skaita šā ribas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|