Pārmaiņu laikos

Negribu, negribu labs vairāk būt
Iespert tik kādam, lai riktīgi jūt.
Negribu, negribu laikrakstus lasīt,
Iešu uz ielas ubagot, prasīt:
Lai mani eņģeļa amatā ceļ,
Nevis par Sīzifu, kas miskastes veļ.

Varbūt par killeri brīvdienās kļūt?
Kas var būt labāks- visi to jūt.
Darbs ar cilvēkiem, gaisā svaigā,
Pievārtēs klusās vai puķdobēs maigās.
Šķiet, ka pārlieki maz esmu dzēris,
Būtu tad depiņš vai premijēris?

Negribu, negribu kaut ko vairs darīt:
Šodien vai vakar un varbūt pat parīt.
Nāc un tiksimies ezera malā
Ēdīsim picas tur galu galā.
Stāstīsim otram savas dziļākās bēdas,
Kasīsim, masēsim surstošās pēdas.