Pārdomas guļot uz muguras

Paskaties debesīs, kas tur staigā?
Paveries jūrā - tā viļņus veļ.
Ieklausies skaņās-tur dzied kāds,vai klaigā
Skaties uz mākoni- pilis tas ceļ.
Esi tu pats, ar sevi vai citiem,
Dienās un naktīs un stundās, kas zūd.
Ne jau laikam skan pulksteņa sitiens,
Nozīme sirdij, kas patiesi jūt.

Pasaki vārdu, kas aizlidos tālu
Pasaki daudzus, ja runāt nav žēl.
Domas taps skaidras caur miglautu bālo
Gribēsies aizlidot, zvaigznēm, kur ceļš.
Zāle skar vaigu un peglaužas smilgas,
Pasaule silta ar dzīvības dvašu.
Kāpēc mākoņi izraisa ilgas?
Vai viņi gaida, ka debesīs nākšu?