Nesteidzīgi

Lēns rīts un nesteidzīgas domas,
Un darīt (ne)gribas neko.
Kā ilgas cigaretes dūmi stīdz
Uz augšu prom no nogurušās zemes.
Tur augšā ir saule, karsta un spoža,
Tur augšā ir vējš, kā ganu suns mākoņus triec;
Un mākoņu steigā uz zemes
Ēnas uzplaukst un dziest.
Un tīk man pasapņot
Par zemēm un salām tālām,
“Kur rozes zied
Un mūžam nenovīst”,
Un meitenes ar vēlas vasaras krāsas ādu
Trauslas un vienas gar krastmalu klīst
Un nevar sagaidīt mani.
Reiz pārvarēšu splīnu un slinkumu savu
Un būšu klāt jau rīt ar pirmo lidmašīnu.
Mēs dzersim sārtu aukstu vīnu
No slīpēta kristāla glāzēm,
Kurās gaisma salūzt varavīksnē
Un sabirst zemē noskanot kā zvaniņi sīki;
Un baltos viļņos nirsim un uzplauksim, kad nakts.
Reiz pārvarēšu splīnu savu
Un būšu klāt jau rīt ar pirmo lidmašīnu.