Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bik uz vecās takas... Nav turpinājums.

Un kad visapkārt satumst
Tik neskumsi
Būšu Tev līdzās
Kā ogas ķekarā pīlādzim
Tam pašam, zem kura tagad domājam par dusu
Un es Tev ausī klusi čukstu
Visādus niekus
Lai tikai tiek uz
Priekšu mūsu pasaule
Mums nav jāklausa ne mēnesim, ne saulei
Un lai tie mākoņi savu lej
Mēs dejosim tikai savai stabulei
Un paši rakstīsim notis
Lai notiek, kas notiks
Daudz jautājumu uzdots tiks
Bet davai laižam viņus garām
Mums pietiek laika tikai mums pašiem un vasarām
Karstām, saulainām un bez asarām
...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2013-05-18 07:11 
Oskar, neatkarīgi no mums, ir pasaulē lietas, par kurām nejoko..!
 oskarittoo87  2013-05-18 07:49 
Klusais, zinu, vai ta šitais skaitās pa jokam?
 forma1961  2013-05-18 09:32 
Labais.Divas pēdējās rindas - nu ļoti labi pateikts.Tikai viens lūgums-neliec tos
davai.
 jeep2  2013-05-18 09:47 
dzejsi nelasu tikai komentaarus , peec tiem spriezhot --viss kljuust arvien
nejaukaak..
 klusaisMiileetaajs  2013-05-18 12:43 
Es jau neko... Tāpat ienāca prātā tāds teiciens. ...Un kur man viņu likt? :)
 oskarittoo87  2013-05-19 10:13 
Forma, labi, centīšos nelikt viņus... :)
 Plaanpraatinjsh  2013-05-20 09:20 
Piekrītu visiem.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?