Mazā planēta

autors: vakarveejsh [dzejoļi]

Es samulsu,
Man tas patiešām gadās reti.
Tu nāci man pretī,
Un pasaule kļuva par šauru.

***

Tu vedi mani parādīt jūru,
Priedes un kāpas un klausīties viļņus,
Maza mūsu planēta,
Tu, smalka kā smilga,
Aizsedzi visu...
Un tā arī neredzēju jūru.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
forma1961	2013-04-29 16:09
Tu daudz jūru piemini.Nomierina un atbrīvo jūra tas gan fakts.
vakarveejsh	2013-04-29 16:16
Latvijā gandrīz visur ir kāpas, piemēram, mežos. Pat bērnam, kurš nekad nav redzējis jūru... tā šalc... kā mežs.
DDT	2013-04-29 18:40
pupu mizas!
Plaanpraatinjsh	2013-04-29 19:05
Bēdīgs nobeigums.
assortina	2013-04-29 19:29
Dziļdomīgi!
ciglis	2013-04-29 21:42
Skaista mīlestība!
Susurlacic	2013-04-30 08:50
Pie jūras daudz kas atrisinās
jeep2	2013-04-30 09:48
jaa, man arii nobeigums liekas par beediigu... aizsedzi visu--- labi ,ka vismaz ausis dzirdiigas...
klusaisMiileetaajs	2013-04-30 10:15
Viltīgs šamajs bijis. Ievilināja meiteni krūmos, un visa jūra!
vakarveejsh	2013-04-30 11:07
Klusā kungs, šķiet, ka Jums liela pieredze :).
DDT	2013-04-30 11:38
a-ga,vv- ar muti braukt!:D
kwazimorda	2013-05-01 21:00
Par pupu mizām uzskatu visu izmēru krūšturus.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!