Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tici!

Tici - celsies pāri ikdienai un rūpēm,
zvaigžņu labirintos slāpes rims,
tikai spulgākajā zvaigznes starā
tūkstoš jaunu atklājumu dzims
radīt to, kas nav nekad vēl dzimis,
ieplūst paša izdomātā mākonī,
zvaigžņu straumē irsies nenorimis,
lai pār Tavu ceļu Gaisma mirdz
lēnām tuvojies šim zvaigžņu klēpim
skurbā brīnumā kur noreibst sirds,
nezinu, ko liktenis mums slēpis,
varbūt vērts tā balvas iepazīt...
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2013-04-27 20:38 
Raiti lasās,bet viss ko liktenis piedāvā noteikti ir jāiepazīst.
 forma1961  2013-04-27 21:40 
Raitā lasīšana nenozīmē,ka dzejs ir labs
 DDT  2013-04-27 22:13 
njā..klēpis!...zvaigznītes gar acīm griežas...
Forši!:D
 klusaisMiileetaajs  2013-04-28 02:50 
- DDT ir klēpī slēpis!
Skaļi runā Rūdolfs Plēpis.
:)
Nenāk miegs un tāpēc šito
izdomāju. :)
 straume22  2013-04-28 08:14 
Patika, ka cien.autors pieminēja straumi.Rindiņai "nezinu, ko liktenis mums slēpis,"
ļoti prasās iekšā:"ir slēpis".
Patika.
Jā.
 klusaisMiileetaajs  2013-04-28 11:02 
Piekrīt straumei, bet, manuprāt, būtu labi arī tā:
"nezinu, ko liktenis mums slēpis
ir",
dzied mazais ciglis čiv-čiv-čir!
 _maybe_once_  2013-04-28 11:39 
... ticu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?