Krāniņa dziesma

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es dziļi krānā ielūkojos,
Tas savādi un saldi šņāca.
Tam ausi pieliku pie mutes
Un nedaudz samulsa mans prāts:

Tur tālumā, tur kaut kur lejā,
Kāds raugājās un ļauni smējās.
Kā bullis kūtī ieslēgts rēca,
Kā vista dējot, kladzināja.

To visu dzirdot, sirds man tvīka,
Pēc ūdens lāses dzidras, svaigas.
Bet krāniņš dobji dziedāja-tev piga!
Un matos žuva putu pērles maigās.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
forma1961	2013-04-22 16:22
Suskam aptrūkās ūdens mājās un saziepētu galvu palika?
Susurlacic	2013-04-22 16:33
Arī darbā pa laikam ieziepē
Plaanpraatinjsh	2013-04-22 16:56
Spunde tomēr drošāka.
klusaisMiileetaajs	2013-04-22 20:19
Droši vien poltergeists vai pats nelabais tur iekšā dzīvo.
assortina	2013-04-22 22:47
Piekrīt KM!
jeep2	2013-04-22 23:21
baigi labs dzejs!tik romantiskas rotaljas ar kraaninju
Burve77	2013-04-23 14:41
ak jē,pieliki ausi! Tas krāns taču pēkšņi varēja sākt tecēt, kas tad būtu, vai, vai, vai!
mazulis29	2013-04-23 17:35
Bùtu pilna ause- kràna pilèm!
ofni	2013-04-24 15:56
Tā nav "Krāniņa dziesma" drīzāk "Dziesma par krāniņa sniegto iespēju".

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!