Tu man esi tikai viens

Tu man esi tikai viens
Un tāds nav cits neviens.

Tu no rītiem saki man: - Labrīt! -
Tā, ka no kastaņām kastaņi krīt.
Tā, ka no ozoliem zīles krīt.
Tā, ka no eglēm čiekuri krīt
Un visi reizē tev piebalso: - Labrīt! -
Es pamostos un stāstu tev:
- Cik gan salds man bija miegs:
Mākoņu baltu pilns debesjums
Tik skaistu kā ezers pilns gulbju.
Mēs pļavā esam un ap mums -
Dzeltens pieneņu lauks.
Un tūlīt pēc tam pūku ka biezs,
Ka šķiet - jau atkal sniegpārslas krīt
Un visas reizē man sauc: - Labrīt! -

Tu man esi tikai viens
Un tāds nav cits neviens.