Laukā

Laukā

Zem pavasara debeszilgmes,
Saules cauraustās,
Kas acīs cērt kā tikko mizots sīpols,
Vēl ziema dus gan laukā klajā,
Gan grāvjos, gan koku zilā paēnā,
Un grozoties, no putnu dziesmām traucēta,
Tā izpūš, izelpo kā dvašu pēdējo
Vēl dažus puteņus,
Gandrīz kā cīruļiem par godu.

Bet putnu dziesmas agros rītos
Tai miegu neļauj vairs;
Drīz ceļavējš no dienvidiem
To aizpūtīs pie samojediem ziemeļos.

V.V.

9.04.13.