Nepazīstamajai

Par tevi neteikšu ne vārda,
Jo tevi nepazīstu es.
Tik zināmie sev saites ārda
Un atstāj sirdī mielītes.
Tamdēļ ar tevi nesatikšos,
Jo vēlu laimi,prieku tev.
Un iešu viens pat sniegiem krītot,
Ar vienaldzības masku sev.
Es tevi gleznā negleznošu,
Un netēlošu Pikaso.
Tev savu vārdu neatdošu,
Un vari necerēt kaut ko.

Cik labi pabūt vientulībā,
Par tevi nesakot neko.
Tā paies gaidi raitā ritmā
Ar dzegūždziesmām kūkojot.