Beigtā dzeja

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Dzeja nokrita no jumta,
Tik viegli lāstekas krīt.
Ne viņu bīdīja, ne stūma,
No jumta tā nekritīs rīt.

Tā sašķīda miljons dzirkstīs
Kā ogle, kas uz ameņiem krīt.
Sadrupa spalva dzejdarim pirkstos
Nevarēs tas vairs muļķības dzīt.

Dzejai pārbrauca ceļa rullis
Tā izplūda plaša kā dīķis.
Nu viņu izbauda aitas un buļļi,
No pašas tikai saslapis līķis.

Iebāza dzeju kā kaķēnu maisā,
Duļķainā straumē to svieda.
Vienīgi žēlabas dzirdamas gaisā,
Nelasīs to ne gaismā, ne rietā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
DDT	2013-04-04 10:19
...tik traki ir!?o)
forma1961	2013-04-04 10:19
Sadrupa spalva dzejdarim pirkstos -šoreiz briljanta rinda nav beigās. Bet nav laba rinda šī-Nelasīs to ne gaismā, ne rietā
laukroze	2013-04-04 10:32
gan jau parādisi mums ar, ko tad darīsi ar to kaķēnu maisā?:)
Susurlacic	2013-04-04 10:55
Sāku pamazām domāt par dzejas inkarnācijām :) :)
klusaisMiileetaajs	2013-04-04 11:21
Salauza zīmuli dzejnieka pirksti, Mūza nešķiļ vairs jaunrades dzirksti. :))
Susurlacic	2013-04-04 12:48
Turpinot KlM rindiņas: Pirksti taustīja Mūzas blūzīti, Zobi baudīja mūzas dūrīti :)
klusaisMiileetaajs	2013-04-04 16:49
Ar pirkstiem grāba šai šekumā, Bet trāpīja vēdera treknumā. :))
Plaanpraatinjsh	2013-04-04 18:06
Jā,dzīve ir skarba.:)
DDT	2013-04-04 19:55
paturpinot klM: nu pirksti šam smirdot pēc siļķes un miera nu nerod vairs diļķis:D
klusaisMiileetaajs	2013-04-04 20:16
DDT provocē... :))
assortina	2013-04-04 21:47
Gan jau lācīc atradīs citu spalvu sadrupušās vietā! :)
straumloce	2013-04-05 08:44
Tas ļoti raksturo dzejas darba rakstītāju-epilogs savai dzīvei un daiļradei.
jeep2	2013-04-05 08:59
dzejai vienmeer iet trakaak , kaa prozai... saslauciit to un samest ratos nav iespeejams... :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!