Mākoņains dzejolis

Mākoņu lapsa ar saulrieta skrandu
Gluži kā nokostu gailēnu zobos
Aizšmauc pār pļavu, lai lapsēnu bandu
Paēdinātu, ļaujot saplūkāt robos

Bet varbūt tas bruņinieks skrejošu zirgu
Sarkanu tomātu uzdūris pīķī
Drāžas caur dillēm uz zvaigznīšu tirgu
Kamēr pa ceļam iegāžas dīķī

Mans draugs tomēr iebilst – zirgs gan tas nav
Un lapsa vai gailis ne tuvu
Drīzāk pirātu kuģis uz enkura stāv
Kur žurkas plūc kaņepju druvu

Mana meita tur saskata pastnieku vecu
Kuram suns ir iekodies kājā
Bet dēls redz mednieku plinti pār plecu
No meža nes jenotu mājā

Es jautāju kaimiņam – Ko redzi tu
Šai saulrieta gleznotā skatā?
Viņš nopēta brīdi, lai atbildētu:
-Būs putenis, triekt viņu ratā…