Uz ātro...

autors: oskarittoo87 [dzejoļi]

Es mīlu to, ko es rakstu
Mīlu tos savus sapņus
Kaut arī brīžam apjucis
Un sanāk pa kādai šmucei
Tikai uz priekšu!
Ne soli atpakaļ vairs
Tur vairs ceļa nav
Sagrautas drupas par piemiņu stāv
Otru pus tam gravim
Kam pāri nu ticis
Tagad prioritātes un mērķi citi
Zinu, esmu kritis
Bet tagad es ceļos
Lēnām uz gaismu
Lieku jaunus ceļus
Zinu tagad, kas es esmu
Un kam man jābūt
Paskaidrot to, jā, būs grūti

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
virbams	2013-03-29 08:38
Autora spēks ir tiešums, kā naglai, viena punkta taranēšana! Tas dod pārsteidzošu rezulātu, jo ir nepārprotama prāta izpausme! Teicams darbs! Paldies!
Plaanpraatinjsh	2013-03-29 09:15
Nekas nevienam nav jāskaidro.
klusaisMiileetaajs	2013-03-29 09:31
Tu laikam tagad kādos VND organizētajos kursos mācies, ko?
oskarittoo87	2013-03-29 13:08
Klusais, eju kursos, bet ne caur Vnd utt... varu atļauties no savas kabatas pagaidām..
klusaisMiileetaajs	2013-03-29 14:45
Izdzenā intelekta tumsību, jā!
oskarittoo87	2013-04-08 12:46
Klusais, it kā... Lai gan neteikšu, ka man tai intelektā diža tumsība valdītu... Diez gan plaša profila cilvēks esmu... Varētu sākt uzskaitīt, bet apniks lasīt... Vnk meklēju kaut ko tādu, kas neapniktu... Ko darot varētu pateikt - tas ir priekš manis...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!