Nav domāts konkursam

Mans nobrāztais, nodrāztais smadzeņu pods,
Tas negrib domāt, tāds Dieva sods:
Es nezinu, negribu zināt, ko lapsacis sacīs.
Vai rakstu es jambā, vai daktīlī trakā.

Kas zin, kur šodien došos, drāzīšos, bāzīšos.
Vai staigāšu stīvs, vai virsū kam gāzīšos.
Es varu no koka drāzt debīlus Buratīno,
Vai iedzēris drāzties ar mersi uz kino.

Vai zināt, ko teikšu, ka piedrāžu dejas,
Ka lasot kļūst slikti no drāzošās dzejas.
Lai konkursos vinnē, kas piesmiets un drāzts
Nav vēlmes sev kaklu šai cilpiņā bāzt.