Marta īdas

autors: bariss [dzejoļi]

Vēl ziemas apskāvienos
elpu aiztur mežs
un trauslā sarmas rotā
savas jūtas slēpj.
Visapkārt miers,
vien brīžiem kaut kur dzenis kaļ
šo dziļo klusumu,
kas gūlies visnotaļ...

Bet cauri sastingumam
atkusni sirds jauš,
kur piesaulē
drīz apraudāsies aprīlis.
Šai gaidu klusumā
viss it kā pamiris,
līdz pāri aiztrauks
pirmais cīruļputenis.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2013-03-10 23:37
Nē, nu bariss, ja grib, tad arī var.
assortina	2013-03-10 23:48
Smuki!
forma1961	2013-03-11 09:50
Visapkārt miers- nu labi teikts
DDT	2013-03-11 09:58
.
laukroze	2013-03-11 10:55
tieši tā- dzenis kaļ, šon pat dzirdēju..;)
DDT	2013-03-11 11:11
..tā bija melnā dzilna, rūžeņ!
laukroze	2013-03-11 14:50
DDT, nevar būt, ka tu man pa pēdam min.:)
DDT	2013-03-11 16:20
rūžeņ!.... es tāds- dabas bērns, zinu,kas pavasaros notiek! [ Pēes. Es jau nebūtu uz dumpi...;)]
Plaanpraatinjsh	2013-03-12 09:15
Marta īdas ir viltīgas,par to vēl senie romieši brīdināja; Cēzar,sargies no marta īdām.
laukroze	2013-03-12 11:08
DDT, p.s., protams, miers..:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!