Kristceļūs

Tu otkon gōdeigs stōvi dzeives kristceļūs,
Un pošam jōklauš, jōizlosa tōļōk kur.
Ka prīškā nabyus nūlykts konkrets pastatīņs,
Tod golu golā daīsi tu tī - nikur.

Tūs ceļus pasūlej na cyts, kai nūlicīņs,
Tok pošam izlasejumu byus vysod sprīst,
Seņ zynoms ir, ka taišni eimūt ceikstīņs byus,
Bet molōk - dakriss apleikceļa dubļus brist.

Ir ceļš, kai pyrma reitadzīsnas malnō nakts,
Kas dadora ar tymsu tevi bīdynōt.
Nazkod tys sūlējōs par spūdru gaismu tikt...
Tys ceļš, kū naizlasēji tu nūstaigōt.

Tū dzeives vērsyuni jau dasnēgt grybātūs
Tai vīglai, līdzūtīs nu lelim gryutumim.
Un sevi gōrbejūt, aiz goda paīt gods
Pa apleikceļim, atsadūdūt seikumim.

Niu sasapinīs sovu baiļu teiklūs pats,
Pavysam aizamērsīs jaunu dīnu spāks.
Tu naveiceigs nu dublim daža pīsaceļt,
Nav karsmes vaira, pagaisynōts dzeives snāgs.

Kod datiksi tu nazkod otkon kristceļūs,
Tod zyni - ceļš iz dzeives pastatīni gryuts.
Tok vīnu īgōdoj un naaizmērsti tu,
Ka izlasejums vysod beja, ir un byus!


Gōdeigs – domīgs
Pastatīņs - mērķis
Nūlicīņs – liktenis
Izlasejums – izvēle
Ceikstīņs – cīņa
Molōk - sāņus
Reitadzīsna – rītausma
Dadora – cenšas
Gōrbejūt – saudzējot
Snāgs – mērķis, jēga