Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Brabahhh.
Svilpiens ar brīvlaista suņa acīm
Mākoņzāle čaukst virs galvas augstu augstu Šķīst garāmšalcoši mežsienu masīvi Ātrums rēcoši sarullē kilometrus Neviens neko nejautā Un vairāk nejautās nekad Nākotne triecas tieši sejā Un tikai admirālis Nāve Var pavēlēt apstāties Bet es viņam pavēlu: klusē! Aiz pagrieziena ceriņi plaukst Kā atombumbas - Ja tu šo lasi, Tu esi viens no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē! Jo tu vēl dzīvo! Tu dzīvo! dzīvo! Un mēs kopā dezertējam Ziedošā mīnulauka nepamanīti Ar rēcošu tērauda laivu Admirālim tieši starp acīm! Hei, brāl, pieturi stobru! Tās šļakatas ir no apsteigtā laika norautajiem pirkstiem - Šeit neviens vēl nav bijis, Šeit vējš esam mēs! Un admirālis mums salutē Laid vaļā bremzi - mēs esam pastarā tiesa Liktenim! Mēs vairāk nepiederam nevienam - tikai dzīvei, savai dzīvei, dzīvei! Un katram, kurš laimīgs kopā ar mums Uzspridzināt ceriņu kūku Savā acumirkļa aizmirstības mikroviļņu krāsnī! Brabahhh! Tagad pārejam citā realitātes plāksnē ___
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|