Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

IMANTAM ZIEDONIM

liegu, liegu smilti...
pagalvī latvju dainu vieglumu
smilšu graudu nebeidzamo/bezgalīgo viedumu un pastāvību

viņa paša domu radīto padebešu gaismas staros
es joprojām dzīvoju un tveros
es joprojām jūtu to nebeidzamā spēka plūsmu
ko devis viņa gara spēks un vārdi.. -
tik stipri, neatkārtojāmi un savā domā krāšņi...

nekad vairs.., nekad ...
tikai netverami tālu būsi Tu..
bet būs Tavi neaizmirstamie darbi - vārdi...
vienmēr ar mums.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2013-03-02 15:11 
Jā, varēja vēl dzīvot un dzīvot!
 Plaanpraatinjsh  2013-03-02 17:18 
Katram savi ceļa stabi.
 forma1961  2013-03-02 18:20 
Cepuri nost diža dzejnieka priekšā
 zalais  2013-03-03 22:10 
Vai autors ir pārliecināts, ka šis teksts būtu dzeja? Oho vajadzētu izveidot citu
sadaļu- Dzīvie raksti, piemēram
 _deggunnoiser_  2013-03-05 11:16 
[ ... ]
 adias  2013-03-07 01:36 
Paldies par dzīviem rakstiem, bet liekas šoreiz ne par Tēmu Tu
 sssusurs  2013-04-09 01:54 
fk zis
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?