Bez vārdiem

autors: locitajs [dzejoļi]

Tu vari nākt, kad manis nav,
Ienākt pa pusatvērtu logu,
Sapīties dzijas dzīparos,
Spēlēties ar maniem klucīšiem
Un manām atmiņām,
Apsēsties uz mana krēsliņa
Un izdzert atstāto kafiju,
Tu vari priecāties
Par palikušajiem ziediem
Un dusmoties
par netīrajiem traukiem,
tu vari noglāstīt kaķi,
tikai nesaki viņam,
ka mani mīli.
Tu vari klusi aiziet,
Tik klusi,
ka nedzirdēs tavu elpu,
Vēl ilgi sajutīšu
Tavu dievīgo smaržu,
Es arī kaķim neteikšu,
Es zinu, ka tu to zini!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2013-02-28 06:49
Ja atnāksi nomazgāt manus traukus, aiziet, ja vēlēsies,varēsi kaut ar vislielāko trobeli! :)
forma1961	2013-02-28 09:10
Nu tāds labs senās mīlas apcerējums
virbams	2013-02-28 09:35
autors ar kaķi personificē paļāvību liktenim, ka mīlestības dziļāko būtību nevar tā viegli ne aptvert, ne satvert un, kur nu vēl ekspluātēt. Pec savas būtības šis dzejs pieskaitāms vērtīgajiem. -ja es kļūdos, lai mani nomētā akmeņiem - esmu runājis-.
laukroze	2013-02-28 10:28
ak, šī smarža..:)
Naktsvijole_es	2013-02-28 15:34
Vari būt drošs,ja kaķis ko zinās,arī nestāstīs:) patika:)
amazing_grace	2013-02-28 17:42
Es zinu, ka tu zini, ka es zinu:)
Plaanpraatinjsh	2013-02-28 18:17
vai...
assortina	2013-02-28 20:59
Ļoti patika!
_deggunnoiser_	2013-03-01 13:39
tāds smalkums un gandrīz netveramu sajūtu vieglums. raiti un baudāmi. šķiet, viens no Taviem līdz šim labākajiem
jeep2	2013-03-01 21:58
locītaj-- sorry,vai mees neesam bijushie?...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!