Klusumā

šš-š žvomm šš-š žvomm
pārlido pūce nakti
dipadi-dapadi
kaut kur tumsā skrien alnis
bez skaņas zieds iesmaržo blakti
un zalktis slīd krastā pār valni
bīīī-īi-īi-īi-īi-īi
tur oda mātīte kāda
meklē, kur plānāka āda
tuk-tuk tuk-tuk tuk-tuk
bet tā jau sirsniņa tava
kaļ atbalsi priedes stumbrā
čaps
nokrīt čiekurs sūnās
kā neaicināts viesis
meža gultas zaļajās dūnās
un nobaida kādu tur dumbrā
žžļapp žžļapp žžļapp
nekur tālu pa dūkstu neaizskriesi
nāc labāk kūmās
čmoukss-s-s-s!
atraujas lūpas no lūpām
un nočūkst vēsuma skartas
gluži kā ledus gar krastu martā
ešššš-š-š-š-s-s
uzkarsuši mēs
slīd divi augumi papardēs
starp zīžainām apģērba krokām
tavu pretestību meklē mana roka
nesatiek
viss apkārt kļūst lieks
nolīst zeltaina gaisma
tūkstošs papardes uzzied
brīvībā izlaužas kliedziens
jā ,mīļais ,jā-ā-ā-ā
un iegrimst mežs
svētlaimes klusumā