Gali

Ar vaimanām skaļām un žēlām
Man stāsta – nāk pasaules gals
Un zemojas cietēja tēlam
Jo nezina – sadegs vai sals

Bet blēži slēpj ūdenī galus
Lai sameklēt pēdas ir grūti
Gan ieročiem noslauka spalus
Gan zagto slēpj vistu kūtī

Sauc kapteinis – Atdodiet galus!
Pirms kuģītis jūriņā trauc
Jo reņģēm piesmeltus traļus
Jau pasaule gaida un sauc

Tu ieskaties pulksteņa skalā
Šai dienai ir pienācis gals
Jau laivinieks airējās malā
Un kamīnam jānogriež skals

Klau, baznīcas torņa galā
Pār pilsētu gailis dzied kāds
Tā radi sen nokauti gaļā
Nu, kā jums gals patīk tāds?

Ak, mīļā, šie krūšu gali
Liek elpai aizrauties man
Un iekāre, gluži kā pali
Liek pulsam auļot, ka skan

Draugs, nevajag čurāt pret vēju
Tad mazajam iekaisīs gals
Un iedzer aveņu tēju
Ja degunu sakodis sals

Kur dabūsim mēs savu galu
Un kas mūs zem zemes raus
Vai aiznesīs plūdi pār malu
Vai naidnieks atnāks un šaus