Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Termoss

Termoss

dzirdēju viņas velkam jaunus termosus cauri tuneļiem
sapņi no stacijām atgāja desmit vilcienu skaļumā
un vienīgais galapunkts bija agonija

toreiz tēju lēja smalkā porcelānā
bet sarunas no malas likās sasvīdušu aristokrātu pūlis
tava miesa vienmēr sildīja vīzijas par mazo auksto Parīzi

šodien viņas sēž mazā virtuvē
viņi uz galda bez skaņas blisina acis
snīpītis ir aizsērējis un sāpes neļauj runāt
divas kārtas sakusušas...
vakuums

tu saki - vairs neesam jauni
jā - kā pamestas mājas klusēšana
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2013-02-23 08:52 
vai...
 elle_errante  2013-02-23 09:32 
Interesants, mazliet šīzīgs.:) Prieks un smaids sajust kaut ko negarlaicīgu un
simtkārt atražotu!:)
 ZARNU_MAISS  2013-02-23 09:45 
No negatīvajām enerģijām ir jāattīrās visa mūža garumā.
 jeep2  2013-02-23 09:52 
man -liela virtuve un trauki spodri.taapeec ...dzejs - neuzrunaa
 taalais_sakura  2013-02-23 11:14 
Prieks par iespēju atkal lasīt kaut ko nepierastu,nepieradinātu.
 datorpeliite  2013-02-23 11:29 
labais:)
 klusaisMiileetaajs  2013-02-23 12:15 
Lasīju dzejoli un izdzīvoju šo mirkli kā svētku brīdi. Dzejniece pati arī ļoti smuka
un seksapīla. :)
 malva  2013-02-23 12:32 
OK! labs (postmodern) - `kā pamestas mājas klusēšana`
 virbams  2013-02-23 12:39 
skaidra doma, kas sakausējies un ar ko! Pievienojos taalajam sakuram ---visu, vai
neko? (tā pamestā māja pietam ir izlaupīta).
 _deggunnoiser_  2013-02-23 17:28 
sēd termoss, pārmetis kāju pār kāju, un jautā pelnu traukam: - tu kad pēdējo reizi uz
Parīzi biji?
- khe, khe, - nokrekšķējās pelnutrauks - Parii, Pariii... - un aizsmēķē
dermantīnu ..

[jauna_eera rullē. šis labs.]
 tavssargs  2013-02-23 19:27 
Kopš esam NATO Parīze vairs nav nesasniedzams sapnis.
 baalzams  2013-02-23 19:38 
snīpītis aizsērējis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?