Dvēselīte.

Parādījās vējā sirds,
Tajās dzīslās rokas aug.
Visu dvēselīte piežmiedz,
Asinsūcēja tā briest.

Nedomājot viņa bauro,
Iecerēdama kaut ko sausu,
Sauc pēc palīdzības stāda.

Nedomā tā izdilt vējā,
Sirds tai dedzinošā mēlē,
Dzīslās parādās tai vārds,
Kur,to noslauka kāds kāts.

Vēl jo projām viņa brīva,
Asinsūcēja tā dzīva...