vecā cerība

Ak, Cerība, uzbadze blāvā,
Kam lai baroju es tevi,
Ja tu sausu muti kliedz,
Acis sarkanas tev klīst,
Roka sakaltusi trīc,
Vecā kraķe Cerība,
Tu pievil naivos nemanāmi,
Kā prasta augļotāja pelni,
Pelējušas maizes dēļ tu dziedi,
Bet vēdergraizes metas MAN!
Es labāk nomērdēšu tevi, vecā,
Lai tu gaisu nebojā,
Ej sapuvusā pagrabā,
Bet tevi, Cerība, lai neredzu!