runā...

autors: netaakaavisi [dzejoļi]

Bez riska dzīvojot
Un augot
Kā putniem lidojot
Mīlestību
Kā svētību
Caur dzīvi visu
Lolojot
Dvēseles divas
Kopā kā vienu
Un dziesmu pa diviem
Tā lēnām
Bez steigas dejojot.
Ļaujoties jūtām
Tā otra tuvums
Dod spēku
Tavas mājas –
Otra sirds
Otra smaids –
Tava dzirksts.
Runā,
kas tā dzīvojot
Tie mīlestību
Audzējot….

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Closing_Time	2013-02-09 21:44
skaisti
DDT	2013-02-09 22:10
:) jauks!
gunigun	2013-02-09 22:18
Labi gan, ka vismaz viens nemeklē vājprātīgās kaislības ar saiņojošajām sirdīm un gaistošām pēdām kādā peļķē....
forma1961	2013-02-09 22:31
Saprotami,bet pliekani
jukas	2013-02-10 07:18
Radās sajūta , ka netiek audzēta mīlestība , bet divas barojamas cūciņas , kuras abi partneri ,dzīvojot bez lieka riska , kopīgi apmīļo un baro .Samāksloti , pliekani ...vai arī ...
Plaanpraatinjsh	2013-02-10 09:57
Turpinājums iepriekšējam dzejolim,tagad ir vismaz skaidrs,ka TAS notika.:)
esome	2013-02-10 10:17
didaktisks...
assortina	2013-02-10 19:52
Tāds mīlīgs un mierīgs dzejojums! :)
klusaisMiileetaajs	2013-02-11 14:21
Tuvība ir laba lieta.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!