Par strāpōšonu

Cik cēški dadorom skubynōt dzeivi,
Ir vērīņs iz prīšku, iz prīšku vīn.
Tai pagaist nūcejas, draugi un mīla,
Tev gribīs kai agrōk, bet laiks tikai skrīn.

Kod nakod mes dūmojam - jōsōk nu gola,
Byus pasauļs sovaižōks varbyut jau reit.
Bet paīt dīnas, vyss otkon pi molas,
Nyu gribīs jau godus atpakaļ dzeit...

Tai damērstam tūs, kuri lobu mums dora,
Kam paticēt varam, kod sōp un kod prīks,
Kam kasdīnas ceļūs ceikstūtīs sūplok,
Ni šaļti par gryutu tys nasalīk.

Cik cēški dadorom skubynōt dzeivi!
Tok navāg strāpōt un aptōmeņ skrīt.
Ir byuteigai kod nakod pīstōdynōt...
Varbyut tova laimeiba garum īt.