Kur mīlestība mīt

Es redzu, ka tavās
Rudzupuķu zilajās acīs
Jau atkal ir atdzimis
Bērnišķības spīts.

Es zinu - tu ņemsi, ko gribēsi
Un nevaicāsi: - Vai to drīkst?
Tava balss mazliet nodrebēs
Vien tad, kad it kā nevainīgi...

Un tomēr lūgsi tu
Tikai vienu vienīgu skūpstu,
Bet, es jau zinu, pat pēc
Viena, diviem, trīs...

Tas tāpat nebeigsies.
Tas tāpat vien nepāries,
Jo mīlestība mīt
It visos sīkumos.