lēnais valsis saullēktā. (uzmanību! te jūtama necenzētu vārdu un vardarbības tēlojumu klātbūtne!)

sasieta ar zarnām mēle
kā atkailināta riba erekciju tēlo
līkā grūdienā triecoties lūpu kaunuma spraugā
iešūpo nieri asinsvadu tīkla žņaugā
gļotains kāpurs urīnpūsli grauž
ar tīksmi kapā izstaipītus pautus savā glumā kapā
gaļīgi trīsuļo
un skandē korāļus visnotaļ cildināmi jaukus:


Laimes pilnas gaviles
Sveic jaunu gaišu dienu,
Skan dzidras rīta stabules
Un novēl klusiem svētkiem dvēseli ikvienu!

Saules zaigojums
Caur plīvojošām mākoņburām staro,
Un katras dzīvībiņas mīļojums
Ar laimi gaišu dvēselīti katru baro;

Sauc putnu treļļi
Dejot priekā, plandīties tik brīvi
Kā magoņziedi trausli mēļi,
Kā spirgtā avotā ar basām pēdām brienot dzīvi!


...tad raisās zarna, pasprūk mēle
riba caurdur vēderu un urīnpūslis plīst
ar šļakstu strutainu un spermas pilnu
kāpurs trīsuļojot madrigālos šķīst:

bļeģ, riba dirsene, tu, maita pistā!
tu mani tikko pārpirdīji ateistā!

---------------------
virs asinīm un dubļiem lido taureņbērns
no rīta puses atskan bēru dzīru valsis lēns
plok putas, dūmi klīst,
no miega mostas kaut kas vēl -
tur mostas kaut kas īsts:
tas komercfirma auseklīc

un sazied neviltotas mieles.

~~~~~~~

bet domu leduspuķes zied
uz siltas, neapraktas pieres
kā pavasarī ievas zied
tā tava dzīvā elpa kausē sienas
un neklūpot uz miglas kāpšļiem
tu nesteidzīgā mierā vari tālāk augšup iet
no vieniem prātiem pārkāpjot uz citiem prātiem
pie mēness raga sapņu auklā pūķi siet
(ar labu nakti,
pirmatnējo baiļu neandertāliet!)
bet sirds ir sen
jau tur, kur tai ir jābūt -
vai dzirdi to vai nē
tā savu dziesmu vienmēr zin un dzied:

ak, sviniet to, ka esiet, sviniet to un mīlējiet!
un allažiņ ar siltu pirkstu [pirkstu!]
leduspuķēs savās komplicēti plašās, garās, diferenti daudzšķautņainās, skaļās
kardiogrammu smalku, tīru zīmējiet!
jel, sviniet to un mīlējiet,
jau tagad zvaigžņu mutautiņu nokritušo paceliet,
pa dzīvotmīlas zaļumballes mauriņu
pabradājiet
ar basām kājām, neuzkāpjot vardei -
tā jūsu sirdsapziņa kaut ko murmulē un kurkst...
(bet kājas neveiklas un gurst,
un vardēm pilns šis zaļumballes purvs)
jel, sviniet to, ka esiet, sviniet to un mīlējiet
ar katru pieskārienu sirdsplaukšanas pulsam..
[un manu daiļrunību piedodiet -
tak ballējoties ne tā vien to mēli kulstam.. ]

kūst leduspuķes,
sirdis dziesmu dzied -
vēl nesteidziet, vēl nesteidziet, vēl nesteidziet,
taureņvalsi lēnu kāpurķēdēm žvadzot dejojiet,
no balles aiziet prom vēl nesteidziet...

Sk