...izaudzēji
Es sūtiju vēju,
Nokavēja.
Kāds cits Tavās acīs
Cerību sēja,
Vien mīlestību neiesēja.
Es sūtiju vētru,
Garām skrēja,
Kāds cits Tavā sirdī
Nākotni sēja,
Vien laimi neiesēja.
Nu dodos es pats pie Tevis
Pēc laimes un mīlestības,
Ko pati
Man izaudzēji.
| Viedokļi par dzejoli |
| sikatrons |
2013-01-30 20:17 |
| ļoti jauks... |
| Plaanpraatinjsh |
2013-01-30 20:20 |
Skaisti gan,kaut pārskatījos virsrakstu un izlasīju "...izraudzēji",nodomāju,ka
izredzētā alu brūvē. |
| virbams |
2013-01-30 20:35 |
| atslēdza sirdi kā nieku |
| assortina |
2013-01-30 20:36 |
| Pārdomīgi! Laime ir ļoti relatīvs jēdziens...! :) |
| _deggunnoiser_ |
2013-01-31 00:26 |
mazliet marodierisks ... (bet, noteikti, labā nozīmē - īstas jūtas ir cieņas vērtas,
pat, ja tā varētu būt tikai dzeja ... ) |
| taalais_sakura |
2013-01-31 07:31 |
| Skaisti,skopiem vārdiem par pašu galveno. |
| klusaisMiileetaajs |
2013-01-31 08:53 |
| Izaudzēji tie paši audzēji vien ir, bet, atšķirībā no pārejiem, ir labi ieraugāmi. |
| mazlacitis |
2013-01-31 10:08 |
| Ko sējam audzējam un pļaujam, nu jā.. to saņemam :) |
| esome |
2013-01-31 14:11 |
| patika, mīļums un mīlestība...pacietība |
| markeess |
2013-02-01 00:06 |
| milestība,jūtas, ilgas ... skaisti. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!