Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
saplosīta dūmaka
dūmakā grimstoša pelēka balss
kā plauksta aizžņaudzot kaklu plandās zemā tembrā čukstot kaut kur elpvadu kamolā blandās un kā pazemes upe plūst kā kanalizācijas ūdeņu masas zem vecas pilsētas izgārdz čukstošu dvingu pelēki žņaudz: pārguli šonakt ar mani pāri savam riebumam pārguli un es pārgulēšu tevi pārgulēšu tevi pušu tava plīstošā kanalizācija būšu pēc tam tevi atkal ar sevi kopā šūšu un tu salāpīta būsi nolāpīta verdziski krunkaina rieva iegriežas pierē ar karstu dūri vēders kunkstot mīlējas skrandaina zeme mūsu soļus nes saplosīta ar kliedzieniem no pazemes pārguli pāri šonakt savam kapam lai pelēkā dūmakā tavas elsas smok skrandaini svārki aizlauztai balsij dziestošā vecas pilsētas smārda stāvvējā mana akmens sirdsapziņa paslēpjas klēpī tavējā un dūres sažņaugusi elsojot kunkst pārguli šonakt man pāri šonakt akmeņi pelēkā dūmakā skumst šonakt no pazemes izdzītie klīst pa trūdošām pilsētām un mīlējas ar nāvi šonakt es būšu tavs rums un tu būsi tā mana akmens sirds kura reibst visām nāvēm pāri ar dūmakainu saplosītieskāri
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|