Nejauši paskatoties

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Tavās acīs ieskatījos
Tavu sirdi sadzirdēju.
Nedaudz apmulsis es biju,
Sirdsmieru es pazaudēju.

Kā tas notikās, kā bija,
Nespēšu to pastāstīt.
It kā zvaigžņu lietiņš lija,
Steidzot jūtas sasildīt.

Lai nu paliek, lai nu klusē,
Ka tik mūžam nebeidz līt.
Sirds nu dauzās kreisā pusē
Vai maz atgūšos es rīt.

Grūti, grūti, ļoti grūti,
Otram teikt, ka mīli to.
Rasa, lapas pielīp rūtij,
Bet tās nesaka neko.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
taalais_sakura	2013-01-25 10:18
Tāds rotaļīgi skumjš,patika.
laukroze	2013-01-25 11:13
laikam jau pašam kaut kas aiz ādas, ja tik grūti.
mazlacitis	2013-01-25 12:26
Lūdzu nemeklējiet autora izjūtas! :) as viss ir improvizācija, ienākot galvā kādai domai vai motīvam. Pēc dažām minūtēm tas viss jau gaist .. Itin nekā personīga ...:)
klusaisMiileetaajs	2013-01-25 13:25
PLP arī šitā esot bijis.
Plaanpraatinjsh	2013-01-25 15:20
Ar sirdskaitēm joki mazi.
assortina	2013-01-25 21:41
Viegla, rotaļīga noskaņa!
baalzams	2013-01-25 21:47
sirds parasti "dauzās kreisā pusē"..:)
elle_errante	2013-01-26 00:07
(Čamdās ap kreiso pusi un meklē sirdi, a sirds dauzās apkārt) Skumji, lācīt, pilnīgs beztolks.
helja19	2013-01-27 19:51
Tā jau esam mācīti- grūti pateikt labu,jo nezinam, kā uz to atbildēs, bet sliktu dažkārt sakam bez domāšanas. Man patīk vaļsirdīgas atzīšanas. Tās bagātina mūs.
mazlacitis	2013-01-28 16:29
Ak.. lāčiem sirdis ir pilnīgi visās pusēs... :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!