Sapnis apkures sezonā

Paņem pie rokas un aizved sev līdz
Kur vasara, saule un pļava
Uz plīts kur apdauzīts trumulis sīc
Un bēniņu logā šalc kļava

Aizved pa taku, kur čiekuri krīt
Un vāveres silā lauž bekas
Ja vari, tad aizved jau šodien vai rīt
Un nebēdā, kādas būs sekas

Sacepšu pankūkas veselu bļodu
Tai gadsimtu vecajā pannā
Klāt aveņu zapti vai medus podu
Bet pienu var pasmelties kannā

Uz galda var atstāt netīros traukus
Un paslinkot pieneņu pļavā
Bez satraukuma, ka uzkrāsi taukus
Nāc laiskoties brīvē un vaļā

Un droši nomet apģērba žņaugus
Kaut kur burkānu dobes galā
Lai saule un vējš mūs padara šmaugus
Un brūnus kā mūžzaļā salā

Es nosegšu pienenēs lupatu deķi
Ak, ja vien runāt viņš prastu
Bet launagā pašceptu maizi ar speķi
Un tad iesim bradāt gar krastu

Kad satumsīs, liksimies čīkstošā gultā
Uz linu palagiem baltiem
Bet laiks ir pārvērties trauksmainā bultā
Un modina pirkstiem jau saltiem

Sauc ledainos lielceļos janvāra rīts
Kur sarmotā rotā mirdz kļava
Vēl brokastis liesas pie gāzes plīts
Aiz loga, kur sniegotā pļava

Bet vasaras sapnis, tik silts un tik dzīvs
Dod spēku caur kupenām lauzties
Lai šodien tu kažokā neveikls un stīvs
Un gribās par apkuri gausties