Parunāsim par sliekām

Parunāsim šodien par sliekām?
It visur ziņo par nelaimēm, krīzēm.
Par to, ka pasaulē cilvēki lieki,
Ka kuģi salūzt vētrās un brīzēs.

Par sliekām tik maz rakstu,
Ne dzeltenā presē, ne laika ziņās.
Velti ar pirkstu laikrakstā bakstīt
Par sliekām sārtajām, ne miņas.

Ka zemi tās rok un trūdus grauž,
Ka padara auglīgu zemes virsu.
Laikam rakstniekiem slieku darbi skauž,
Tie raksta par karu un audzē sev..(vēderu?)

Es gribu būt pirmais, kas apdzejos,
Un ne tikai žurnālā kā zivju ēsmu,
Pats pirmais , kas savu artavu dos
Lai ienestu svaigu dzejas dvesmu.

Aicinu rakstīt par visu nebijušo,:
Par kāmjiem, cigļiem un tarakāniem,
Par ērcēm ,kraukļiem un zilām mušām,
Par blaktīm, blusām pie saviem sāniem.

Es Tagad rakstu tikai par sliekām:
Neko slepenu, konfidenciālu vai lieku.