Kad Anglija bija aizslēgta

Slēdzene čīkstēja, atslēga grabēja,
Durvis nevērās, kliņķis nolūza.
Saule rietēja, aukstums iestājās,
Pirksti nosala, vēders kurkstēja,
Cilvēciņš ārdījās, dziesmiņu dziedāja:

Kur esi tu, mans zāģītis,
Kur esi tu, mans cirvītis?
Es atslēdziņu maitāšu,
Tās duraviņas taisīšu.

Cirvītis klabēja, zēģītis žvīkstēja,
Zābaciņs spārdīja, kulaciņs dauzīja.
Kaimiņi saskrēja, padomus bārstīja,
Domkratu atnesa, Priecīgi klaigāja.
Cilvēciņš ārdījās, dziesmiņu dziedāja:

Kur esi tu, mans zāģītis,
Kur esi tu, mans cirvītis?
Es atslēdziņu maitāšu,
Tās duraviņas taisīšu.

Domkratu pumpēja, durtiņas izspieda,
Stenderi izgāza, atslēgu salauza.
Putekļus sacēla, troksnīti taisīja,
Apmetums nobira, aile vien palika.
Cilvēciņš ārdījās, dziesmiņu dziedāja:

Kur esi tu, mans zāģītis,
Kur esi tu, mans cirvītis?
Es kaimiņbrāļus maitāšu,
Kam duravas tie izgāza.