baltie sāk un uzvar

ir sniedziņš balts
kā pūdercukurs zaļai tortei
dāsni uzkaisīts
un raugi-
arī manām melnām drānām
ir pāri vilkta balta spīts
un tikai atliekas no klusa naida
kā pīrāgs uzsildīts
nu savu baudītāju gaida

es tagad visu-
it visu baltu redzu
pat baltāku par balto pašu
un maigi to ar savām plaukstām sedzu
lai uzpūst neļautu tam melnu dvašu
ir svarīgi ,ka neapmānām
un baltu paturam sev prātos
kā atbilstību dieva plānam
lai ticība mums neapstātos
it viss ir balts
bet vai tas tīrs ir arī
ja labu tikai visiem dari
tas baltums reizēm malts no melniem graudiem
kas zaļot nesadīgs pat pavasarī
ja vadi baltas dienas ēnā
tas baltums pelēcīgi blāvs
un katrā krēslas reizē rēnā
gaist apziņā kā neatpazīts stāvs
kad viss ir balts ,tu nepamani
kā dzīve pelēcībā grimst
tev liekas baltas avis gani
bet viņām melni jēri dzimst

šeit apkārt visam
itin visam
kas telpā, sava ēna vīd
un tikai saule-
tā pa īstam
ir balta
un bez ēnas spīd