Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
skaņas naktī
Gaisma spīdēja caur aizkaru režģiem
Uz ielas, zem spuldzēm bija gaišs kā dienā. Skanēja sonāte klusa, ko spēlēja vīrs Uz vijoles, noskrandis un pastalās vienās. Man nenāca miegs, kad centos migt, Galvā drūzmējās skumīgas domas: Ka ārā aiz aizkariem turpina snigt, Krīt pārslas uz spēlmaņa uzrautiem pleciem. Kāpēc ir tā kā skaņdarbā vienā Daudz skumju, kā ķirmju sagrauztā baļķī vecā? Tad izdzisa gaisma un iestājās nakts. Vēl skaņas plūda, tās augšup cēlās, Ar notīm un smeldzi pildījās kakti.. Bet sniegpārslas baltās lidoja tumsā, Cauru nakti pār zemi tās vēlās.. No rīta, tur kur spēlēja vījoli vīrs.. Stāvēja vietuļš un apsnidzis -- sniegavīrs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|