Kā divas upes

Viens otram blakus,
Bet ne kopā mēs:
Nav ne ko sasiet,
Ne pušu plēst.
Laikam tā mūžīgi būs -
Kā divas upes mēs
Viena otrai blakus,
Kas nekad kopā nesaplūst,
Bet prāts ikreiz no jauna mulst,
Kad tevi sev tuvāk esam jūt.
Vārdi uz āru nākušie kaklā sprūst,
liekas - ir radies nesalaužams sprosts:
Viens otram blakus,
Bet ne kopā mēs:
Nav ne ko sasiet,
Ne pušu plēst.

Bet ja mēs būtu aizdegtas sveces,
Viena otrai blakus kas kūst,
Es varu pat saderēt -
Jūs varētu redzēt.
Kā izkusušais vasks
Uz galda kopā saplūst.