Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Oda par visvairāko un pasaules galu...
Naktīs Tu liec man nosapņot jūras
Un tajās jūrās redzu es kuģus. Dienās Tu esi man varavīksnes Un viņu krāsās sevi krāsoju es. Naktīs mēs esam tālu kā visums Kur nevar aizsniegt nevienu neviens no mums. Dienās Varavīksnes pazūd aiz kuģiem Neaizskarot ne mastus, ne klājus tiem. Naktīs mēs apsteidzam laiku un vietu aizskrienam daudz par tālu un ātru. Dienās turpinu lodāt varavīksnes krāsās Pazūdot tūkstošiem domu dimensijās Naktīs Tu liec man nosapņot jūras Un tajās jūrās redzu es kuģus. Dienās Tu esi man varavīksnes Vēlos mūžīgi krāsainus - Tu un es. Un kad pazudīs mēness tad izžūs un noplaks jūras. Un kad izdegs saule tad paliks melnbalts itin viss
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|