Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ziema un daļējs .. Bads

Sunim nosala kājas, zaķi zem egles trencot.
Bāliņam pārkarsa iekšas, zelteni mežā lencot.
Vilciņš gaudoja skumji- beidziet jel muļķi plēst!
Sniegi veļas pār galvai- Dodiet reiz manīm ko ēst!

Ziema ak ziema, tik balta,
Egles,ak egles tik staltas.
Kaut jel skujas varētu ēst
Ne tik aiz bada sev vēderu plēst.

Vardes ierakās dūņās, laižot salu pār galvām,
Vāveres pušķoja māju, plūcot no ļipas sev spalvas.
Brieži kārpīja sniegu, lai zaļganās sūnas grauztu,
Zemnieks pagrabā gājis, žāveto speķi tausta.

Ziema ak ziema, tik balta,
Egles,ak egles tik staltas.
Kaut jel skujas varērtu ēst
Ne tik aiz bada sev vēderu plēst.
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2012-12-22 13:29 
no skujām var labu labo vitamīnu dzērienu izvārīt!
 taalais_sakura  2012-12-22 14:06 
Žēl vāveres(sadomājas).
 laukroze  2012-12-22 14:56 
izsmeļoši precīzs dzejs.;)
 baalzams  2012-12-22 17:16 
ō, vāveres ar ļipām? ... kas par dzejsu... ach!..:)
 klusaisMiileetaajs  2012-12-22 17:29 
Jā, par vāverēm tiešām man arī prātā kreņķis iemetās!
 assortina  2012-12-22 20:42 
Jāā! Dikti smuki! It sevišķi piedziedājums!:)
 Naktsvijole_es  2012-12-22 22:42 
Mjā,ziema tiešām nav no līdzjūtīgajām,par ēšanu katram pašam jāgādā,kā nu prot un
var:)
 esome  2012-12-25 07:23 
Mani iepriecināja zemnieks...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?