tu gaiši nāc
Pa aizputināto ielu
Gaiši viegliem soļiem
Atnāca cilvēks,
Kurš mīlēja mani.
Mīlēja mani nezinot,
Vai mani glāsti ir smagi
Kā briestošs rudens
Vai viegli kā sapņi,
Sapņi pavasaros,
Kad rudens tālu...
Atnāca atmiņas.
Atrada sirdī to vietu,
Kur dusēji tu.
Atmiņas.
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2012-12-18 09:25 |
| Atmiņas,atmiņas... |
| mazlacitis |
2012-12-18 10:10 |
| nu ko ... |
| taalais_sakura |
2012-12-18 13:19 |
Smagi glāsti-tas jau velk uz ārstnieciskās masāžas pusi.Tie,kas viegli kā sapņi,tie
...,bet dzejolis tāds ziemīgi gaiši skumjš. |
| FAETONS |
2012-12-18 13:35 |
| Nostaļģija par kaut ko pagājušu.Sirsnīgs dzejolis. |
| klusaisMiileetaajs |
2012-12-18 18:52 |
Atcerējos japāņu haiku.
"Atskatos.
Cilvēks, ko satiku ceļā,
Pazudis miglā." |
| Naktsvijole_es |
2012-12-18 19:45 |
Liek aizdomāties,kādi gan soļi tam varētu būt ejot prom..:)
patīk... |
| lapsu_aacis |
2012-12-20 22:20 |
vata veel taa kaukshan uz meenesi nau beigusees?
riimeet, sirsininj, vajadzeeja
tad, kad stojaks uz objektu biia pashaa auKstaakajaa punktaa. tas arii irj laiks, kad
kaut ko jeedziigu unj paliekoshu no shiis te pseudoljubas varj izdzemdinaat.
pirjms
unj peec unj rakaajoties pa Čerdakaa sakrautajaam uz apputeeshanu mantaam, i riimes
sanaak salkanas kaa atknjopeec unj neizdzerC vinaars.
|
| puteklic |
2012-12-21 14:35 |
| Nu, nezinu, ko te baigi sprēgāt. Kādu dziesmu vecumā paši dziedāsim. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!