Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Alus, pupi, varavīksne...
Zvaigžņu kaklarota un mēness broša,
Uz mākoņu kleitas žilbinoši gulst. Šonakt jūrā rāmi spoguļojas debesis, Nakts, apžilbusi no dailes, mulst. Pēkšņi debesīs no kaklarotas, Pērles kur nu kurā projām mūk. Ķeru un grābju, pilnas jau rokas, Pie sevis paglabāšu, lai nepazūd. Kādu īsu brīdi, nakts ļauj vēl kaklarotu apbrīnot, Zīmēju jūrā krelles, šī mirkļa iedvesmots. Aizveru acis un vēlos debesīs aizlidot, Zini, nevaru, jo esmu Tevis ievainots. Klau, noliekam šķēpus un zobenus, Kaujas taures vairs neizdveš ne nots. Kā arī noņemam bruņas un vairogus, Viss ko cīņā atņēma nebija mums dots. Viss ko es vēlos ir Tavu smaidu, Ūdenskritumus uz savām krūtīm, Tavas sniegpārslas uz savām lūpām, Zvaigznes naktīs un saullēktu ik rītu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|