Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ziemassvētki kā nāvējoša slimība
Guļ vecais pavisam sanīcis un klusiņām bēdīgi elš.
Visapkārt tam draugi un paziņas, bet skujām jau izkaisīts ceļš. Daudz sveču ir logos saliktas un liesmiņas raustoties mirdz, Ak vecais , cik maz tev vairs palicis! Skumjās noraustās sirds. Vēl apkārt skraida tev mazuļi, pie vecajiem svārciņiem tver, Bet vietām lādzīgie kaimiņi par bijušo atvadas dzer. Teic vārdus labus un skumīgus, par to, ko paveci tu, Bet raudi vai dziedi , vai puņķojies- viss dodas uz kapsētu. Drīz atbrauks ragavas rotātas , ko spēcīgi ragaiņi vilks, Tajos tevi mēs guldīsim un kalnos raudot kauks vilks. Ak vecais , ak mīļais, ak krunkainais, tu mūsu Vecajais gads. Cik žēl , ka gadiņš šis izbeidzās un līdzi viņam tu pats.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|