Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

gleznotājs

tik ilgi brālis mans vien melnu triepj
(viņš glezno melnā).
jau ezeros peld melni gulbji
un melnas ūdensrozes zied
(ij līgavas pie altāra
caurcaurīm melnā iet).
un āboliņš zied pļavās melns,
un margrietiņas, liljes...
ak Dievs!
vai tiešām melnu trieps
viņš ar` uz manām mīļām ievām?...

*

ir šorīt sasnidzis balts sniegs.
viss melnums pazudis
(bez pēdām?)
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2012-12-02 15:08 
Tavs brālis ir nelabojams melanholiķis.
 Plaanpraatinjsh  2012-12-02 15:23 
Te savs vārds būtu sakāms ZM,es baidos kļūdīties, bet melnas drēbes pēc piecdesmit
neesot ieteicams valkāt,tās izceļot vecumu.:))DD
 assortina  2012-12-02 18:18 
Piekrīt Plānprātiņam! :)
 taalais_sakura  2012-12-02 18:55 
Dzejolis labs un reāli ataino sen gleznotāju aprindās zināmu " fenomenu"; ar gadiem
mīļākas kļūst arvien tumšākas krāsas.
 malva  2012-12-06 09:40 
sakurajs jau ar iekomentējis. 60 uzreiz mēmi. bet no manis paldies par to `labs
dzejolis`
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?